KĀ SAMAZINĀT KRITIENU RISKU

Liela problēma senioriem – kritieni un nekustīgums pēc kritiena. 

Gados vecākiem cilvēkiem kritiens ietekmē gan fizisko, gan psiholoģisko veselību. Bet daudzi kritieni ir novēršami. Šajā rakstā jūs uzzināsiet, kā rīkoties, lai samazināt kritienu iespējamību.

DAŽI FAKTI:

No 35% – 50% senioru piedzīvo kritienu vismaz vienu reizi gadā. 
No 50% – 80% senioru nespēj piecelties bez līdzcilvēku palīdzības.

Kritienu sekas gados vecākiem cilvēkiem bieži nav tikai īslaicīgi ievainojumi. Pat seniori, kuriem nav bīstamu kritienu, pēc krišanas var piedzīvot dzīves kvalitātes pazemināšanos. Viens no ietekmes faktoriem ir bailes.

BAILES NO ATKĀRTOTA KRITIENA BŪTISKI IETEKMĒ FIZISKO UN GARĪGO VESELĪBU

70% senioru, kas piedzīvojuši kritienu, uztraucas par tā atkārtošanos. Puse no šiem senioriem samazina savu aktivitāti, reaģējot uz bailēm, kas var izraisīt citas fiziskas un emocionālas veselības problēmas. Piemēram, pēc gūžas kaula lūzuma 20 līdz 30% senioru piedzīvo nāvi 12 mēnešu laikā, nevis tieši gūžas locītavas savainojuma dēļ, bet bieži vien no tā izrietošās bezdarbības negatīvās ietekmes dēļ.

KĀPĒC SENIORI PIEDZĪVO KRITIENUS?

Daudzi kritieni ir “daudz faktoriāli”. Tas nozīmē, ka dažādu faktoru kombinācija izraisa vecāka gadagājuma cilvēku krišanu. Piemēram, gados vecāka sieviete, kura nokrita, naktī dodoties uz vannas istabu. Visi šie faktori varētu būt atbildīgi par kritienu.

FIZISKAIS FAKTORS – sajuta reiboni pieceļoties, asins spiediena dēļ.

VIDE – vannas istabas grīda bija pārblīvēta ar šķēršļiem, jo iespējams viņa vairs nevar noliekties, lai paceltu nokritušās lietas.

SITUĀCIJA – bija tumšs gan viņas istabā, gan vannas istabā un viņa neredzēja nokritušās lietas.

KOGNITĪVAIS FAKTORS – iespējams viņa bija apjukusi, kad pamodās, jo vīrs atrodas slimnīcā un viņa nav pieradusi gulēt viena.

KRITIENU NOVĒRŠANA

Daudzus kritienus var novērst. Un senioru krišanas riska samazināšanas pasākumi bieži vien ir diezgan vienkārši.

Kritienu risku ievērojami var samazināt, pievēršot uzmanību šīm 3 lietām seniora dzīvē:

Vispārējā veselība 

Fiziskās aktivitātes un ikdienas paradumi 

Vide 

VISPĀRĒJĀ VESELĪBA

Pirmais solis produktīvai  kritienu novēršanai ir saruna ar ārstu par seniora veselību.
Riska novērtējuma ietvaros ārsts var novērtēt šādus veselības jautājumus:

DIABĒTS

Senioriem ar diabētu ir lielāks risks nokrist. Daļēji tas ir tāpēc, ka pēdu nerva bojājumi (ko izraisa slimība) var izraisīt līdzsvara un gaitas problēmas. Turklāt hipoglikēmija (t.i., zems cukura līmenis asinīs),  var izraisīt redzes problēmas un apjukumu.

ASINSSPIEDIENS

Zems asinsspiediens vecāka gadagājuma cilvēkiem var izraisīt reiboni, kas savukārt var izraisīt kritienu. Ortostatiska hipotensija ir pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās, kas var notikt, kad cilvēks pieceļas vai pēkšņi maina stāvokli. Aptuveni 20 procenti cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, ir pakļauti šādam stāvoklim. Turklāt daudzi asinsspiediena medikamenti var izraisīt reiboni.

MEDIKAMENTI

Medikamentu blakusparādības  ir viens no biežākajiem gados vecāku cilvēku biežās krišanas cēloņiem. Īsāk sakot,  lietojot vairāk medikamentu, palielināsies arī kritienu risks. (Ja jums ir sarežģīta zāļu shēma, varētu būt noderīgs tablešu dozētājs senioriem.) Jautājiet savam ārstam informāciju par medikamentiem. Protams, bieži ir ļoti nepieciešama recepšu zāļu lietošana, bet ikgadēja zāļu pārskatīšana kopā ar ārstu var palīdzēt noteikt, vai  ir vērts riskēt, lietojot konkrētos medikamentus. 

FIZISKĀS AKTIVITĀTES UN IKDIENAS PARADUMI

Efektīva kritienu novēršana nenozīmē aktivitāšu ierobežošanu. Patiesībā labāk ir būt aktīvākiem. Kļūstot vecākiem, katru desmitgadi mēs zaudējam līdz 30% no mūsu muskuļu spēka, ja vien mēs aktīvi nestrādājam, lai to uzturētu.  Laba izturība un līdzsvars  var ievērojami samazināt kritienu risku un atveseļošanos. Ir pieejamas daudzas efektīvas kritienu novēršanas vingrinājumu programmas. Turklāt šādām darbībām ir pozitīva ietekme uz spēku un līdzsvaru.

FIZISKĀS AKTIVITĀTES

• Peldēšana – tas var šķist pretintuitīvs. (Galu galā, jūs nevarat nokrist, atrodoties ūdenī.) Bet saskaņā ar pētījumu American Journal of Epidemiology, peldēšana ir viens no labākajiem vingrinājumiem līdzsvara uzlabošanai.
• Joga – šī aktivitāte uzlabo līdzsvaru un propriocepciju, un tie abi var samazināt  krišanas risku.
• Tai chi – šīs ķīniešu kalistikas sistēmas lietošana var samazināt vecāka gadagājuma cilvēku krišanas risku līdz pat 45 procentiem. Tai chi vingrinājumu apzinātas kustības palīdz saglabāt līdzsvaru, propriocepciju un prāta spējas.
• Spēka treniņš – muskuļu spēka un izturības uzlabošana, izmantojot izturības treniņu, palīdz līdzsvarot ķermeni, kā arī ļauj vienmērīgi piecelties un apsēsties.

IKDIENAS PARADUMI

• Valkājiet neslīdošas kurpes (pat iekštelpās) – iespējams, ka esat iemācījis, ka apavu nēsāšana iekštelpās ir slikta maniere, taču pētījumi apstiprina, ka apavi senioriem ir drošāki nekā kailas kājas, zeķes vai čības. Pārliecinieties, vai kurpes ir pareizajā izmērā un vai zoles ir labā stāvoklī.
• Celieties lēnām – ja  naktī ir jāceļas no gultas, vispirms būtu jāpāriet sēdus stāvoklī un jānovieto abas pēdas uz grīdas. Pēc tam jāpasēž minūti vai divas, pirms celtos no gultas, lai staigātu.
• Dzeriet daudz ūdens – gados vecāku cilvēku dehidratācija var būt kritienu riska faktors, daļēji tāpēc, ka tā var izraisīt apjukumu un dezorientāciju. Ja neesat pārliecināts, cik daudz ūdens dienā būtu jādzer, konsultējieties ar ārstu.
• Droša duša – mēģiniet, lai viena ķermeņa daļa vienmēr pieskartos dušas sienai. Tas palīdz uzlabot ķermeņa apziņu/ līdzsvaru.
• Specializētais aprīkojums – apsveriet iespēju nomāt vai iegādāties specializēto aprīkojumu – piemēram, roku balstus, staigāšanas rāmjus vai automātiskās gaismas.

VIDE

Dažreiz vecāka gadagājuma cilvēki nevēlas, lai viņu mājas būtu drošas pret kritieniem, jo viņi domā, ka šādi rīkojoties, viņi izskatās bezpalīdzīgi. Bet visbiežāk kritieni vecāka gadagājuma cilvēkien notiek tieši mājās. Nelielu izmaiņu veikšana mājas vidē var ievērojami samazināt kritiena risku. Šeit būs daži piemēri:

• Noņemiet no grīdām un kāpnēm visu, kas var veicināt kritienus. Piemēram paklāji, aiz kura var aizķerties, dekoratīvie mājas elementi.
• Pārkārtojiet  mēbeles – izveidojiet tīrus pārvietošanās ceļus caur katru istabu. Apsveriet iespēju atbrīvoties no nevajadzīgām mēbelēm, it īpaši, ja tās nav ļoti stabilas.
• Padariet visu viegli pieejamu – pārliecinieties, ka priekšmetiem, kurus bieži izmantojiet, var piekļūt neizmantojot kāpnes vai pakāpienus.
• Novietojiet gaismas avotu pie  gultas un vannas istabā. Daudzi kritieni notiek, ja seniori pieceļas naktī, lai pārvietotos no gultas uz vannas istabu. Automātiskās gaismas ir laba ideja.
• Mitruma savākšana – pat neliels mitrums uz grīdas var radīt briesmas, ja esat par to aizmirsis.
• Vannas istabā izmantojiet pretslīdes paklājus – nokrist vannas istabā ir biežs ievainojumu iemesls neatkarīgi no vecuma.
• Gulta nav droša pret kritienu – lai novērstu izkrišanu no gultas, uzstādiet gultas margas/ atbalsta rokturus gultām. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc seniori izkrīt no gultas: viņi izkrīt, kamēr  guļ, vai  viņi nokrīt, mēģinot piecelties no gultas.
• Iegādājieties citas kritienu novēršanas sistēmas: roku balsti vannas istabām, tualetes rāmi, kontrasta vai gaismas lenta sliekšņiem un pakāpieniem, dušas krēsli u.c.

ATVESEĻOŠANĀS NO KRITIENIEM: ko darīt, lai saglabātu veselību?

Pat ar ieteikumu rūpīgu ievērošanu, nav izslēgts, ka kādā brīdī nāksies piedzīvot kritienu. Šeit būs daži padomi, kas palīdzēs atgūt un saglabāt veselību. Atcerieties saglabāt mieru. Nekrītiet panikā. Pirms uzsākat kustēties, novērtējiet savu situāciju. Vai jūs varat sajust sāpes? Vai ir reibonis? Vai ir iespējams saņemt palīdzību kaut kur Tuvumā, piemēram, blakus istabā?

JA NEESAT IEVAINOTS UN JŪTATIES, 
KA JŪS VARIET PIECELTIES:

Meklējiet tuvāko drošo priekšmetu vai mēbeli, kuru varētu izmantot, lai pievilktos. 

Apgulieties uz sāna. Salieciet augšējo kāju un bīdiet sevi četrāpus. 

Uzmanīgi aizrāpojiet līdz drošajam priekšmetam vai mēbelei. 

Palieciet uz priekšu spēcīgāko kāju, pēc tam novietojiet rokas uz mēbelēm un velciet sevi uz augšu. 

Uzmanīgi apgriezieties, lai varētu apsēsties.

JA LIEKAS, KA JŪS VARĒTU BŪT IEVAINOTS VAI IR REIBONIS

Izmantojiet trauksmes pogu vai citu kritienu uzraudzības sistēmu, ja tāda jums ir.

Ja  trauksmes sistēmas nav, mēģiniet aizslīdēt labākas dzirdamības virzienā. Ja telpā atrodas tālrunis, mēģiniet aizslīdēt līdz tam.

Trokšņojiet, ja tuvumā nav tālruņa. Dauziet pa grīdu vai sauciet pēc palīdzības kliedzot.

Pat ja jūs jūtaties labi tūlīt pēc kritiena, simptomi var parādīties pēc tam. Uzreiz pasakiet kādam, ka esat kritis.
Uzmanieties no tādiem simptomiem kā:

• Neierasta miegainība
• Galvassāpju palielināšanās
• Reibonis
• Sāpes jebkurā ķermeņa daļā
• Slikta dūša
• Redzes problēmas

Noteikti pastāstiet ārstam, ja esat piedzīvojis kritienu. Neuztraucieties: ikviens kādā brīdī to var piedzīvot. Jūsu ārsts var palīdzēt sastādīt plānu, kā izvairīties no turpmākiem kritieniem. Kad esat atguvies no kritiena, turpiniet savas aktivitātes, cik vien iespējams (iekļaujot, protams, arī jaunus kritiena novēršanas paņēmienus). Atcerieties, ka paliekot aktīvam var, galu galā, samazināt jūsu krišanas risku. Daudzi seniori samazina savas aktivitātes pēc kritiena, jo baidās, ka tas atkārtosies. Bet bailes no kritieniem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, faktiski var palielināt to risku. Ja bailes piedzīvot atkārtotu kritienu var atturēt jūs no jebkādām aktivitātēm, konsultējieties ar ārstu un nebaidieties konsultēties arī ar garīgās veselības speciālistiem šo baiļu pārvarēšanā.

“Senior Group” sniedz palīdzību senioriem un ģimenēm. Ja nepieciešama palīdzība kritienu novēršanā vai specializētā aprīkojuma nomā, kā arī citos senioru aprūpes jautājumos, aicinām sazināties ar mums:

Materiāls tulkots no: https://www.greatseniorliving.com/articles/elderly-falls